Sjuidžou (Tongshan)
Senākās liecības par cilvēkiem Sjuidžou apkārtnē ir no neolīta laikmeta Daveņkou kultūras. Leģenda vēsta, ka pirmās valsts šajā apvidū dibinātājs un vadonis bijis Pens Dzu. Ļui valsts (1042—249 p.m.e.) seno upju Biaņas un Si satekā tika dibināta Penčenas (彭城, Péngchéng) pilsēta. Haņu dinastijas laikā Penčena bija Ču valsts (201 p.m.e.— 70) galvaspilsēta. Pēc 220. gada Penčena kļuva par Sjui provinces (Xú zhōu) centru. Vēlākos laikos pilsētai šie nosaukumi (Penčena un Sjuidžou) vairākkārt nomainījuši viens otru. Dažādos laikos pilsētas nosaukums bijis Unina (武寧, Wǔníng), Gaņhua (感化, Gǎnhuà) un Uaņa (武安, Wǔ'ān).
Pēc 1951. gada plūdiem, kad Huanhe mainīja savu gultni uz ziemeļiem, tika nopostīta pilsētas kanālu sistēma un iedzīvotāji cieta badu. Pēc japāņu okupācijas 1937. gadā vara pilsētā nonāca Vana Dzjinvei režīma pārvaldē un Sjuidžou kļuva par Huaihai provinces centru. Pēc provinces likvidēšanas Sjuidžou sākotnēji tika iekļauta Šaņdunas provincē, bet pēc Dzjansu provinces izveidošanas 1953. gadā iekļauta tās sastāvā, kļūstot par Sjuidžou speciālā rajona (徐州专区, Xúzhōu zhuānqū) centru. 1983. gadā tika izveidota Sjuidžou municipalitāte.
Ģeogrāfiskā karte - Sjuidžou (Tongshan)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ķīna
Ķīnas Tautas Republikas karogs |
ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc ASV. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
CNY | Juaņa (Renminbi) | Â¥ or å…ƒ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
UG | Uiguru valoda (Uighur language) |
ZH | Ķīniešu valoda (Chinese language) |